Pārgājieni,,

Skaista ziemas diena kā reiz ir tas kas vajadzīgs lai dotos mazā pārgājienā pa mežu,  galvenais - atcerieties mazu patiesību"Dodoties pastaigā uz vienu dienu, esi gatavs pavadīt mežā nedēļu". Nav jau tik ļauni kā izskatās :D  furgonu ar ekipējumu līdzi ņemt nevajag, bet pudeli ar ūdeni un siltu guļammaisu vai segu gan būtu vēlams paņemt,  un pats galvenais, termosu ar siltu un saldu tēju..

Veiksmīgus pārgājienus,,,
P.S. Es noteikti paņemtu arī UZLĀDĒTU telefonu  ;)   mūsdienās zona ir pat visdziļākajā purvā ;)

Tējas sēne

Kas to būtu domājis ka garšīgais padzēriens kuru kombinēju no melnās tējas ir tik veselīgs,   A es domāju ka tikai priekš pohu izdzīšanas to jau gadu tūkstošiem audzē Indijas svētie mūki,,
Es gan garšas īpašību uzlabošanai klāt reizēm pieleju arī piparmētru tēju, iegūstot patīkamu mentola pēcgaršu ;)

Tējas sēnes dzimtene ir Ceilona, no turienes kultūra izplatījusies Indijā, pēc tam Ķīnā, Mandžūrijā un Austrumsibīrijā. Krievijā tējas sēne nokļuva 20.gs. sākumā pēc krievu-japāņu kara un no turienes turpināja savu uzvaras gājienu pa visu Eiropu. Tējas sēnes šķidrums lieliski remdē slāpes. Tas uzlabo ēstgribu, ārstē gremošanas orgānus, darbojas kā dabīgs biostimulators, attīra organismu no sārņiem u.tt. 

Tējas sēne atgādina kārtainu plēksni vai pankūku, kas izaug tik liela, cik ļauj burkas diametrs. Tās virspuse ir gluda, apakšpusē staipās tādi kā pavedieni. Tējas sēne vienā organismā jeb simbiozē apvieno ķērpi, etiķskābes baktērijas un raugu. Raugs gādā par saldās tējas rūgšanu, bet baktērijas fermentē šķīdumu, un tas iegūst ārstnieciskas īpašības.

Nekādā gadījumā nedrīkst nokniebt no sēnes kādu gabaliņu nost. Šāda rīcība sēni var traumēt, kā rezultātā sēne var slimot vai arī aiziet bojā. Kārtainā meitas plēve uzmanīgi jāpārlej ar siltu ūdenitrīslitru burkā, jāpārsedz ar tīru marli (lai pasargātu no augļu mušiņām) un uz diennakti jāatstāj istabas temperatūrā. Šajā periodā sēne nav jāpiebaro ar tējas uzlējumu un cukuru, jo tā tikai iedzīvojas. Ja viss būs izdarīts pareizi, sēnes kārtainā plēve nogrims burkas dibenā.

Pēc diennakts sēni var pārvietot tai ierastajā barojošā vidē. Vislabāk tējas dzērienu sēnes barošanai sagatavot šādi – sākumā pagatavo 1% tējas uzlējumu novārītā ūdenī un pieliek tam cukuru attiecībā 1:10 (nepieciešams apmēram litrs šķidruma, izmantot var jebkuru tēju). Šajā vidē ieliek sēni. Pēc divām trim dienām uz barojošās vides virsmas parādīsies tikko samanāma maiga bezkrāsaina plēvīte. Dažās nākamajās dienās uz šīs plēves izveidojas pelēki baltas uzblīdušas kolonijas ar līdzenām malām. Pēc tam šīs kolonijas pakāpeniski apvienosies vienā lielā un izveidos biezu, ādainu plēvi. Plēve sāks augt, un pēc divām trim nedēļām tās biezums jau sasniegs apmēram 10-12mm. Sēne ir regulāri jāpiebaro (ne retāk kā reizi divās trīs dienās) ar vāju tējas uzlējumu, kas satur 10% cukura. Īpaši jāuzmanās no neizšķīduša cukura – sēnei tas var izraisīt apdegumus. Tāpat cukura vietā kategoriski nedrīkst lietot medu.

Reizi divās trīs nedēļās tējas sēni uzmanīgi jāizņem no uzlējuma un pamatīgi, taču saudzīgi (nenodarot pāri sēnes maigajai virsmai), jānomazgā vēsā, novārītā ūdenī. Pēc tam sēne atkal jāieliek uzlējumā. Ja gadās sēni tējas sēni aizmirst tik ilgi, ka viss šķidrums izgaro un pati sēne sakalst, pēc saldinātas tējas uzliešanas tā atkal atdzīvosies. Tējas sēni audzē istabas temperatūrā, sargājot no tiešiem saules stariem. 

Uzlējums saglabās caurspīdīgumu visā kultivēšanas procesā, bet plēvei pie labas kopšanas ir jāslāņojas. Ar laiku tās apakšējais slānis kļūst tumšāks un iegūst rūsgani brūnu nokrāsu, un no tā lejup nokarājas pavedieni, bet trauka dibenā veidojas irdenas nogulsnes ar tādas pašas krāsas graudainajām kolonijām. Kad sēne krietni paaugusies (kļuvusi daudzkārtaina), to var uzmanīgi sadalīt kārtās, un pēc atsevišķas kārtas izskalošanas aukstā, novārītā ūdenī un pārlikšanas citā burkā ar barojošu šķidrumu turpināt sēnes kultivēšanu. Brieduma stāvoklī sēne atgādina kārtaino pīrāgu. 

Tējas sēnes sastāvs
Tējas sēnē pārstāvēti dažāda veida raugi un etiķskābā rūgšana. Pēc dažādiem laboratorijās veiktiem pētījumiem ir noskaidrots, ka tējas sēnes uzlējums satur organiskās skābes (etiķskābi, skābeņskābi, glikonskābi ābolskābi, pienskābi u.c.), etilspirtu, vitamīnus (askorbīnskābe, tiamīns), dažādus fermentus un lipīdus, kā arī cukurus un pigmentus (t.sk. hlorofilu). Tējas sēnes dzērienā atrasts arī kofeīns, D vitamīns un dabīgās antibiotikas.

Tējas sēnes dzērienu var sākt lietot jau 7-10 dienā pēc sēnes kopšanas sākuma. Dienā ieteicams izdzert vienu līdz divas glāzes šā dzēriena. Tējas sēnes dzēriens ir ļoti skābs, tāpēc to dzer atšķaidītu ar ūdeni. Uzlējuma garšai jābūt patīkamai, nedaudz skābenai, tai nevajadzētu izraisīt stipru mēles durstīšanas sajūtu un kairināt mutes gļotādu. Tējas sēnes šķidrumu nedrīkst lietot cilvēki ar paaugstinātu kuņģa skābes daudzumu, kā arī cukura diabēta slimnieki. 

Kas attiecas uz tējas sēnes dziednieciskajām īpašībām, pirmie oficiālie pētījumi tika uzsākti 1913. gadā un jau desmit gadus vēlāk tika konstatēts, ka šī sēne ārstē galvas, kuņģa un zarnu trakta slimības, kā arī aterosklerozi. Šodien ir pierādīts, ka tējas sēne dziedē arī citas slimības, piemēram, dažādas acu infekcijas, difteriju, vēdertīfu, gripu, ausu, kakla un deguna slimības, gastrītus, žultspūšļa slimības u.c.Regulāra tējas sēnes dzēriena lietošana pazemina asinsspiedienu un līdzsvaro centrālās nervu sistēmas darbību.

Tējas sēne pasargā arī no akmeņu veidošanās žultsceļos, nierēs un urīnpūslī. Ķīnā, kur tējas sēne ir ļoti izplatīta, šīs „akmeņu” slimības tikpat kā nav pazīstamas. Tējas dzēriens organismam palīdz neitralizēt kancerogēnās vielas, kuras nokļūst organismā ar barību. Ja sēni ilgi uzglabā un ļauj tai „darboties”, tējas dzēriens pārvēršas etiķī, un to var lietot kā tonizējošu līdzekli. Tējas dzērienā ir dzīvības procesiem svarīgi fermenti – palīgi tauku, olbaltumu un cietes pārstrādāšanai. Tējas sēne lieliski noder arī ādas kopšanā, ātri sadziedējot nelielus ievainojumus un likvidējot iekaisumus.